.png)
.jpg)
Uzņēmumi bieži vien mēdz sevi pozicionēt kā ilgtspējīgu un zaļi domājošu, taču, cik patiesībā viņi tādi ir un kā pārbaudīt, vai uzņēmums, no kura tu iegādājies kādu preci, patiešām ir dabai draudzīgs? Biznesa iespēju festivāla "Icebreakers" ilgtspējas vēstnese Kristīne Nagle dalās ar padomiem, kā atšķirt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar zaļmaldināšanu, un kā izdarīt gudrus un pārdomātus pirkumus.
Mēs esam iegājuši jaunā ērā. Beidzot esam sasnieguši kritisko masu - šī gada McKinsey Consumer Pulse pētījumā pirmoreizi vairāk kā 50% Amerikas patērētāju apstiprina – ilgtspēja ir svarīgs kritērijs pirkuma lēmuma pieņemšanai.
Latvijā šādu pētījumu nav un ticams, ka procentuāli mēs vēl neesam tur. Taču mēs noteikti ejam šajā virzienā. Strādājot Your Impact House ar uzņēmumiem Baltijā un Eiropā, Kristīne arvien biežāk novēro, ka uzņēmumi vēlas pozicionēt savu produktu kā dabai draudzīgu un ilgtspējīgu. Diemžēl ne vienmēr produkts tāds patiešām ir. Šajā rakstā Kristīne dalās ar trim veidiem, kā uzņēmumi visbiežāk maldina patērētājus, komunicējot par savu ilgtspēju.
Kristīne atzīst, ka izglītots patērētājs ir labākais trumpis zaļmaldināšanas apturēšanai, tapēc aicinām izlasīt rakstu līdz galam un iepirkties arvien gudrāk.
Kas ir zaļmaldināšana?
Zaļmaldināšana ir uzņēmuma vai produkta pozicionēšana tirgū, radot maldīgu iespaidu, ka produkts ir dabai un cilvēkam draudzīga izvēle.
Kur zaļajiem maldiem aug kājas?
Kristīne ir pārliecināta, ka daudzi uzņēmumi lielākoties nenodarbojas ar zaļmaldināšanu apzināti - tas bieži vien ir zināšanu un izpratnes trūkums par ilgtspējas kvantificēšanu un komunikāciju.
Kādi ir biežākie triki, ko izmanto uzņēmumi, saucot sevi par ilgtspējīgu?
Triks #1: Apslēptais kompromiss
Piemēram, ūdens pudeļu ražotājs reklamē savu vienreizējo plastmasas ūdens pudeli kā dabai draudzīgu izvēli, jo pudeles iepakojumā ir mazāk plastmasas kā iepriekš. Protams, ka ir nepieciešams samazināt plastmasas daudzumu, kas tiek ielaists “sistēmā”, bet tas nav risinājums sistemātiskai problēmai, no kuras šis uzņēmums gūst peļņu. Vienreiz lietojamie plastmasas iepakojumi ir viens no lielākajiem dabas piesārņojuma avotiem un šis produkts tiešā veidā turpina šo procesu. Dabai draudzīga izvēle ir lietot vienu pudeli daudzkārt, to uzpildīt no krāna vai avota.
Triks #2: Pierādījumu neesamība
Uzņēmumam nav tiesības savu produktu saukt par “zaļu”, “dabai draudzīgu” vai “ilgtspējīgu” bez pierādījumiem. Lai gan Eiropas Komisija strādā pie šo aspektu sakārtošanas, Latvijā šobrīd joprojām valda “mežonīgie rietumi” – uzņēmumam nav nozīmīgu seku par patērētāju maldināšanu. Saprotams, ka nav iespējams iekļaut visu informāciju uz ziepju iepakojuma, bet informācijai jābūt pieejamai un viegli atrodamai.
Triks #3: Neesošu zaļo etiķešu izmantošana
Šobrīd Eiropā ir vairāk kā 200 dažādu simbolu (labels),kas apzīmē draudzīgumu dabai un ilgtspēju. Lai iegūtu kādu no šiem simboliem, uzņēmumam jāpierāda šīs zīmes izdevējam sava uzņēmuma labās prakses. Ne vienmēr uzņēmumam ir ko parādīt un tas vienkārši pasūta dizaineri uztaisīt pats savu “zaļo etiķeti.” Tā kā etiķešu ir vairāk kā normāls patērētājs spēj atcerēties un atpazīt, uzņēmums tiek sveikā cauri pavisam viegli. Patērētājam ir jāpievērš uzmanība simboliem un etiķetēm, kuras patiešām norāda uz uzņēmuma ilgtspēju un labo praksi.
Ilgtspēja neizbēgami kļūst par daļu no mūsu katra ikdienas tuvāko gadu laikā. Iepazīsimies ar šīs industrijas līkločiem, mācīsimies no labajām praksēm un neļausim sevi maldināt. Un atceries - ilgtspējīgākais pirkums ir tas, ko tu nekad neizdari.
Raksts tapis sadarbībā ar biznesa iespēju festivāla "Icebreakers" ilgtspējas tēmu bloka vēstnesi Kristīni Nagli. Satiec Kristīni festivālā 6. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā. Bezmaksas biļeti paņem šeit.
Festivālu organizē LU Biznesa inkubators, pateicoties Latvijas Universitātes Studentu padomes, LU fonda un mecenātu, Rīgas domes un LIAA atbalstam, kā arī pasākuma galvenajiem partneriem “LMT Retail & Logistics” un AS "4finance". Festivālu informatīvi atbalsta TVNET.