.jpg)
Strauji attīstoties tehnoloģijai un zinātnei, kā arī pieaugot pieprasījumam pēc modernizācijas, lielāks uzsvars tiek likts uz zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) specialitātēm un karjerām. Tomēr šo speciālistu pieprasījums joprojām ir lielāks par piedāvājumu. Savukārt, sociālās zinātnes turpina dominēt un speciālisti tikai ieplūst darba tirgū. Par to, kādi tam ir iespējami iemesli un ko sola nākotne, dalījās Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) «Universitāšu inkubatora» vadītājs Kristiāns Karlsons.
„STEM zinātnes arvien vairāk iekaro savu lomu šodien, situācija strauji mainās un vairs nav jūtams tik liels līdzsvara trūkums starp šīm zinātnēm kā kādreiz. Daļēji tā ir bijusi iepriekšējās paaudzes kļūda – pozicionējot biznesu un ekonomiku kā prioritātes. Tagad cilvēki arvien saprot, ka praktiskas zināšanas STEM zinātnēs ir pieprasītākas un noderīgākas.”
„Viena lieta ir sabiedrības domāšana kopumā par STEM un sociālajām zinātnēm, nākošā ir budžetu vietu ne līdz galam pareiza sadale, kā arī ļoti teorētiska izglītības sistēma līdz augstskolai. Maz praktisko darbošanos un interesi raisošas aktivitātes, kas palīdzētu skolēnam ieraudzīt to praktisko pielietojumu starp, piemēram, bioloģiju/ķīmiju/matemātiku un reālu nākotnes sfēru, kurā varētu šīs zināšanas pielietot.”
Latvijas kontekstā tiek rīkotas dažādas aktivitātes, lai veicinātu iesaisti STEM zinātnēs, lai veicinātu to attīstību gan skolēnu, gan studentu un profesionāļu vidū. Viena no tām ir LU un RTU kopīgi izveidotais universitāšu biznesa inkubators, kura mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā.
Cilvēkos ir jāraisa lielāka sapratne, ka mūsu ikdiena ir ļoti cieši sasaistītas ar tehnoloģijām, jo katra no mūsu dzīves jomām ir saistīta ar zinātni jeb STEM. Kristiāns piebilst: “Ikdienā STEM atklājas telefona, pārnēsājamo tehnoloģiju, datora vai citu ikdienas priekšmetu kā televizors, mazgājamā mašīna, auto vai plīts lietošanā.”
Tomēr jāatceras, ka šeit nevajadzētu notikt nekādai cīņai starp STEM un sociālajām zinātnēm - sabiedrībai ir vajadzīgi cilvēki, kas ir apmācīti abās zinātņu grupās. Lai formulētu efektīvus risinājumus sabiedrībai un saprastu šo risinājumu sekas, ir un būs nepieciešams gan STEM, gan sociālo zinātņu apvienojums. Sociālās zinātnes jau arvien vairāk iesaistās starpdisciplinārā sadarbībā dažādās jomās, piemēram, inženierzinātnēs, medicīnā, skaitļošanā, bioloģijā un matemātikā, un STEM zinātnes arvien kļūst vairāk saprotamas un pieprasījumam pretī sāk augt piedāvājums. Ir skaidrs, ka neviena priekšmeta joma nevar pastāvēt atsevišķi, norobežota no ārpuses.
Raksts tapis sadarbībā ar inkubatorā realizēto #futurecreators programmu, raksta autore: Megija Garoza.